Kas notiks ar jaunuzņēmumiem Latvijā? Politiķu redzējums nākamajiem četriem gadiem
- 5 days ago
- 4 min read
Kā panākt, lai Latvijā rastos vairāk jaunuzņēmumu, tiem būtu pieejams kapitāls un talanti un perspektīvākie uzņēmumi spētu izaugt globāli, paliekot Latvijā?
Lai par šiem jautājumiem runātu konkrēti, Startup House Riga sadarbībā ar Startin.LV, UniLab un Outlast Fundpulcēja sešu politisko spēku pārstāvjus un Latvijas jaunuzņēmumu kopienu diskusijā par nozares nākotni.
Diskusiju vadīja žurnālists Jānis Domburs, un tajā piedalījās Ainārs Šlesers (Latvija pirmajā vietā), Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība), Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība), Andris Šuvajevs (Progresīvie), Viktors Valainis (Zaļo un zemnieku savienība) un Māris Kučinskis (Apvienotais saraksts).
Sarunas mērķis nebija tikai noskaidrot partiju vispārējo attieksmi pret jaunuzņēmumiem. Politiķiem tika prasīti arī konkrēti risinājumi un izmērāmi mērķi, pēc kuriem pēc četriem gadiem varētu vērtēt paveikto.
Latvijai ir potenciāls, bet Baltijas konkurence negaida
Viens no diskusijas sākuma punktiem bija Latvijas pozīcija Baltijā. Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvija joprojām atpaliek vairākos jaunuzņēmumu ekosistēmai būtiskos rādītājos — gan aktīvo uzņēmumu un piesaistīto investīciju, gan unicorn jeb miljardu vērtību sasniegušo uzņēmumu skaita ziņā.
Tāpēc jautājums nav tikai par to, kā palīdzēt jau esošajiem uzņēmumiem. Tikpat būtiski ir radīt apstākļus, kuros vairāk cilvēku vispār izvēlas dibināt jaunuzņēmumus.
Diskusijā izskanēja arī konkrētas ambīcijas. To vidū — sasniegt aptuveni 1000 aktīvu jaunuzņēmumu četru gadu laikā, palielināt investīciju apjomu līdz aptuveni 200 miljoniem eiro un pietuvoties Baltijas kaimiņiem unicorn skaita ziņā.
Vienlaikus no jaunuzņēmumu kopienas izskanēja būtisks atgādinājums: lai nonāktu līdz nākamajam unicorn, vispirms nepieciešams pietiekami liels jaunu uzņēmumu skaits. Tāpēc ekosistēmas panākumus nevar mērīt tikai ar dažiem veiksmes stāstiem tās virsotnē.
No idejas līdz pirmajam kapitālam
Viena no centrālajām diskusijas tēmām bija finansējuma pieejamība.
Agrīnajā stadijā uzņēmumam bieži vēl nav stabilu ieņēmumu, pozitīvas naudas plūsmas vai bilances, ko tradicionāli vērtē bankas. Tieši tādēļ jaunuzņēmumu pārstāvji norādīja, ka banku kreditēšanai līdzīgi kritēriji ne vienmēr ir piemēroti jaunuzņēmumu finansēšanai.
Īpaši būtiski tas ir deep-tech uzņēmumiem, kuros ceļš no tehnoloģijas izstrādes līdz komerciāliem ieņēmumiem var ilgt daudzus gadus.
Diskusijā izskanēja priekšlikumi par lielāku agrīnās stadijas grantu pieejamību, riska un sēklas kapitālu, kā arī aktīvāku ALTUM lomu. Tika runāts arī par valsts atbalstu dibinātājiem pašā uzņēmuma sākuma posmā, lai samazinātu personīgo risku brīdī, kad ideja vēl tikai tiek pārvērsta biznesā.
Talanti sākas nevis ar darba sludinājumu, bet izglītību
Vēl viens jautājums, kurā bija salīdzinoši plaša vienprātība, bija cilvēkkapitāls.
Ja Latvija vēlas vairāk tehnoloģiju uzņēmumu, nepieciešami ne tikai programmētāji vai inženieri. Vajadzīgi arī cilvēki, kuri ir gatavi uzņemties risku, veidot uzņēmumus un komercializēt zināšanas.
Tāpēc diskusijā tika runāts par uzņēmējdarbības un radošās domāšanas attīstīšanu jau skolās, studentu uzņēmumiem, ideju konkursiem un ciešāku universitāšu sasaisti ar uzņēmējdarbību.
Atsevišķs jautājums ir ārvalstu talantu piesaiste. Tika apspriesta startup vīzu paplašināšana un nepieciešamība padarīt imigrācijas procesus ātrākus un saprotamākus uzņēmumiem, kuri konkurē par speciālistiem starptautiskā tirgū.
Vai valsts var kļūt par jaunuzņēmuma pirmo klientu?
Viens no praktiskākajiem diskusijas virzieniem bija valsts loma ne tikai kā finansētājam vai regulatoram, bet arī kā klientam.
Jaunuzņēmumam pirmais lielais klients var būt izšķirošs. Valsts pārvalde, pašvaldības, slimnīcas un kapitālsabiedrības teorētiski varētu kļūt par vidi, kurā Latvijas uzņēmumi testē un ievieš jaunus risinājumus.
Taču diskusijā izskanēja arī pretējā pieredze — esošie iepirkumu procesi nereti ir piemērotāki lieliem, jau nostiprinātiem piegādātājiem, nevis jauniem tehnoloģiju uzņēmumiem.
Tāpēc nepietiek vien pateikt, ka valstij jāpērk inovācijas. Nepieciešama arī kompetence tās izvērtēt un iepirkumu sistēma, kas ļauj jaunajiem uzņēmumiem reāli konkurēt.
Nodokļi un konkurence par cilvēkiem
Jaunuzņēmumi pēc definīcijas konkurē starptautiski — arī par darbiniekiem. Tāpēc diskusijā neizbēgami nonāca līdz nodokļiem, īpaši augsti kvalificētu un labi atalgotu speciālistu segmentā.
Daļa politiķu argumentēja, ka Latvijai šajā jomā jāskatās uz Lietuvu un Igauniju un jānodrošina konkurētspējīgāks darbaspēka nodokļu režīms. Izskanēja arī priekšlikumi par īpaši zemākām likmēm augsti atalgotajiem tehnoloģiju nozares speciālistiem.
Savukārt citi diskusijas dalībnieki aizstāvēja progresīvas nodokļu sistēmas principu, norādot, ka lēmumiem jābalstās datos par to, vai pašreizējā sistēma patiešām samazina augsti apmaksātu darba vietu skaitu Latvijā.
Vienprātības šajā jautājumā nebija — un tieši tāpēc tā būs viena no tēmām, kurai vērts sekot arī turpmāk.
No atsevišķām programmām līdz vienotai sistēmai
Iespējams, būtiskākais jautājums, kas caurvija visu diskusiju, bija nevis par vienu konkrētu atbalsta instrumentu, bet par visas sistēmas spēju strādāt kopā.
Latvijā jau ir dažādas programmas, institūcijas, finansējuma instrumenti un iniciatīvas. Taču jaunuzņēmuma ceļš nav sadalīts ministriju vai institūciju kompetencēs.
Uzņēmējam tas ir viens ceļš:
ideja → uzņēmuma dibināšana → agrīnais finansējums → komanda → pirmais klients → riska kapitāls → mērogošana → eksports.
Ja kādā no šiem posmiem sistēmā rodas plaisa, perspektīvs uzņēmums var apstāties vai izvēlēties attīstīties citā valstī.
Tāpēc Latvijas izaicinājums nākamajiem gadiem būs ne tikai radīt jaunus atbalsta instrumentus, bet panākt, lai esošie un jaunie instrumenti veidotu vienotu, saprotamu un paredzamu sistēmu.
Solījumus varēs pārbaudīt
Diskusijas vērtība slēpjas arī tajā, ka tika runāts par izmērāmiem rezultātiem.
Cik jaunuzņēmumu Latvijā būs pēc četriem gadiem? Cik daudz investīciju tie piesaistīs? Cik jaunu uzņēmumu radīsies universitātēs? Vai Latvijā būs vairāk unicorn? Vai valsts kļūs par reālu pirmo klientu vietējiem tehnoloģiju uzņēmumiem?
Atbildes un priekšlikumi bija dažādi.
Taču tagad tie ir fiksēti.
Un pēc četriem gadiem pie šīs diskusijas varēs atgriezties un paskatīties — kas no runātā ir kļuvis par realitāti.
🎥 Skaties pilnu diskusijas ierakstu un izdari savus secinājumus: kas, tavuprāt, Latvijai būtu jāizdara vispirms, lai mēs kļūtu par vienu no spēcīgākajām jaunuzņēmumu ekosistēmām reģionā?
Comments